Nesen ir pieņemts negrozāms likums cilvēku piemiņas dienā uz kapsētu nest mākslīgos ziedus. Tie nav dārgi, praktiski, koši (varētu pat teikt, indīgi-spilgti), un svaigi ziedi ir dārgi un ātri novīst.
Un tā laika gaitā daudzas kapsētas sāka atgādināt daudzkrāsainas, indīgas plastmasas izgāztuvi, kas nodara neatgriezenisku kaitējumu videi. Ekologi ceļ trauksmi: spilgtas smagos metālus saturošas krāsvielas nokrišņu ietekmē iesūcas augsnē, inficējot to.
Šos ziedus nav iespējams sadedzināt, jo tas izraisa toksisku vielu veidošanos, smago metālu izdalīšanos – ļoti bīstami cilvēka veselībai. Un plastmasa sadalās zemē ļoti ilgu laiku, līdz pat piecsimt gadiem.
Kapsēta pēc piemiņas dienas, nomācošs skats – izskatās kā milzīga puķu dobe ar nedabiskām krāsām.
Baznīca neatbalsta plastmasas ziedu trakumu. Mākslīgie ziedi ir meli, viltojums, un tos nedrīkst nest uz baznīcu. Kapsēta – piemiņai un lūgšanām, mākslīgajiem ziediem noteikti nav vietas. Apmeklējot kapu, jums jāiededz svece, jāizlasa lūgšana. Izdari labu darbu mirušā piemiņai.
Nevienam neienāktu prātā dāvināt mākslīgos ziedus dzīvajiem, un kāpēc tad mēs domājam, ka tā ir laba dāvana mirušajam? Vai mirušajiem ir vajadzīgi šādi piedāvājumi?
Lasi vēl: Nekādā gadījumā nedariet šo kapsētās apmeklējot savu aizgājušos tuviniekus
Mēs saviem mīļajiem plastmasu nedodam, taču uzskatām par normālu tās nešanu uz kapsētu. Kāpēc? Bet, pieminot m.i.r.uš.o, mēs nedomājam par miesu, bet par dvēseli, un tā ir dzīva.